Kas jāņem vērā, izvēloties mājai jumtu?

Jumta seguma veids un tā ieklāšanas kvalitāte ir nozīmīga, lai ēka iegūtu arhitekta iecerēto stilu. Jumta siluets un krāsas tonis pirmais saista mūsu uzmanību privātmāju rajonos, bet no pilsētu augstākiem punktiem redzam to, ko dēvē par pilsētas jumtu ainavu, – tā ir kultūrvēsturiska vērtība, un tai seko līdzi pieminekļu sargi, ieteikdami apkaimēs jaunbūvēm vai atjaunojamām ēkām konkrētus jumta segumu veidus. Un visbiežāk jumtu ainavā pilsētās ar vēsturi dominē dažādu toņkārtu māla dakstiņi. Moderno pilsētu jumti jau stāsta citus stāstus, segumu daudzveidība ir plaša, kā arī salīdzinoši daudz ir debesskrāpju ar plakanajiem jumtiem.

Populārākie jumta segumu veidi

Jumta segumu daudzveidība ir plaša: azbesta (kaitīgs un oficiāli aizliegts materiāls, bet privātajā sektorā vēl pārkāpj noteikumus) un bezazbesta šīferis (kalpo 25–45 gadus), bitumena viļņotās loksnes (kalpo 5−15 gadus), metāla jumta segumi (dažāda veida, kalpo 25–100 gadus, titāncinks ir gandrīz mūžīgs materiāls), betona un keramikas dakstiņi (kalpo 40–100 gadus), akmens (dabīgā šīfera) segums (kalpošanas laiks var sasniegt pat 200 gadus, bet atšķirībā no pārējiem segumiem ir ļoti smags, tātad nepieciešamas īpaši izturīgas jumta kopnes. Koka mājām piestāvētu lubiņu vai niedru jumti, bet jārēķinās ar ļoti ierobežotu piedāvājumu tirgū – nav daudz meistaru, kas mācētu šos jumta segumus ieklāt kvalitatīvi. Jāņem vērā, ka lubiņu jumts tomēr būs regulāri jākopj – jāeļļo.

Lielai daļai minēto jumta segumu ierīkošanas minimālais slīpums ir 12–14 grādi. Uz lielāka slīpuma jumtiem darbosies mazākas sniega slodzes, jo sniegs gravitācijas spēka ietekmē, protams, slīdēs lejup. Jo slīpums mazāks, jo lielāku slodzi uz katru jumta kvadrātmetru un tā konstrukciju radīs sniegs.

Izmaksas un konteksts

Gudri pasūtītāji, izvēloties jumta segumus, apkopo informāciju ne tikai par cenu, bet lūkojas plašākā kontekstā un pēta jumta segumu noturību pret slodzēm (noturība pret vēja slodzēm lielā mērā atkarīga no kvalitatīvas jumta seguma stiprināšanas), spēju aizturēt mitruma iekļūšanu apakškonstrukcijās, ugunsdrošību un ilgmūžību. Vissliktāk klājas tiem pasūtītājiem, kas kļūdaini iedomājas, ka viss ir skaidrs, bet informāciju nav apkopojuši no ticamiem avotiem. Ieteikums pēc padoma tomēr vērsties pie speciālistiem.

Materiāla ilgmūžībai ir vistiešākā ietekme uz izmaksām. Var iegādāties sākotnējās izmaksās lētu materiālu, kas pēc 10 gadiem kalpošanu ir beidzis, un atkal jādomā par jaunu segumu. Kvalitatīvāki, dārgāki un izturīgāki materiāli ilgākā laikā noteikti atmaksāsies. Piemērs ir bitumena dakstiņi, kas ēkām masveidā tika izvēlēti 20. gs. 90. gadu beigās. Šobrīd gandrīz visām šīm ēkām jumta segums ir jāmaina. Un ne tikai, bieži sabojājusies ir arī siltumizolācija. Tātad jātērē resursi vecā jumta seguma un jumta pīrāga demontāžai, jaunu materiālu iegādei un montāžai.

Atgriezumi var sadārdzināt jumta segumu

Atgriezumi rodas gan šindeļu, gan metāla jumta segumiem, bet vismazāk to ir dakstiņu segumiem. Liekais metāls vai šindeļi jāutilizē saskaņā ar būvmateriālu atkritumu apsaimniekošanu, bet pāri palikušos dakstiņus var noglabāt un, ja ir vajadzība, izmantot jumta remontam. Bet dabīgā šīfera plātņu atgriezumus ir stilīgi izmantot kā galda klāšanas dizaina aksesuāru, uz tā servējot ēdienu, kā to dara daudzos restorānos. Var būt situācija, ka lēti iegādāta materiāla ieklāšana rada ļoti daudz atgriezumu, un viss sākotnējais jaukais efekts zūd. Savukārt citi materiāli var maksāt dārgi, toties tie ieklājami gandrīz bez atgriezumiem. Vienmēr jāatceras, ka lielākus materiālu atgriezumu kalnus rada formā sarežģīti jumti, tāpēc projektējot ir vērts pārdomāt, vai jumta formu nevajadzētu novienkāršot.

Arī nolietotie jumta segumi, kas tiek mainīti pret jauniem segumiem, jāutilizē saskaņā ar būvmateriālu atkritumu apsaimniekošanu. Tirgū iecienīts paņēmiens ir 10 gadus nokalpojušiem šindeļu jumta segumiem klāt pāri jaunu metāla jumtu. Taču speciālisti brīdina, ka saulē metāls ļoti uzkarst, tas nozīmē, ka arī apakšā esošie bitumena šindeļi spēcīgi sasilst, maina struktūru un vairs nav mitruma noturīgi, paverot brīvu ceļu kondensātam, un tas savukārt var sabojāt koka konstrukcijas.

Gatavojot publikāciju par to, kas jāņem vērā, izvēloties mājai jumtu, vērsāmies pie Armanda Liedes, Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētāja, un kvalitatīvu privātmāju būvniekiem, kas praksē pārliecinājušies par noderīgām tehnoloģijām jumtu izbūvē.

Jumtu veidi

Jumtu konfigurācijas iespējas ir daudzveidīgas – divslīpju, četrslīpju, divslīpju ar lāčpakaļu, ar izbūvēm, L veida, X veida, neregulāri, simetriski, plakanie, ko parasti izvēlas kubveida arhitektūras ēkām. Ēkas var izbūvēt ar aukstajiem un apdzīvojamiem bēniņiem, mansardā iekārtojot telpas.

Priekšroka rūpnieciski izgatavotām jumta kopnēm

Armands Liede

Lūkojoties pēc jumta konstrukciju veida, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem – izmaksām, iestrādes ātrumam, darbietilpībai, vēlamajai kvalitātei un ģeometriskajai precizitātei. No savas puses noteikti varu ieteikt izmantot rūpnieciski ražotās gatavās koka konstrukcijas, jo gatavo elementu montāža noteikti būs ātrāka un precīzāka, nekā veicot jumta konstrukcijas izbūvi uz vietas objektā. Labu meistaru būvētās jumta spāres, protams, ir kvalitatīvas, bet to izbūve aizņem daudz laika, un darbaspēka izmaksas ir augstas. Kā arī nav iespējams iepriekš paredzēt meistaru kvalifikāciju un iemaņas – var gadīties, ka speciālisti nav īpaši prasmīgi. Labie amatnieki ir uz izķeršanu, pasūtītāji par tiem cīnās.
Mūsdienu rūpnieciskās tehnoloģijas izslēdz cilvēciskā faktora radītās kļūdas, paredzot, ka koka konstrukciju kopnes vienmēr būs precīzas un spēs ilgstoši saglabāt pareizu ģeometriju, tās ir ātras montāžā un, iespējams, pat izmaksās lētāk nekā amatnieku darinājumi. Rūpnieciski ražotās kopnes ir lieliska izvēle, ja tiek būvētas mājas ar aukstajiem bēniņiem.

Daudzmaz ir skaidrs, kā rīkoties, ja ēkai plānots vienkāršas formas divslīpju jumts, bet, paredzot sarežģītas konfigurācijas jumtu, piemēram, ar lāčpakaļām un izbūvēm, daudz vairāk laika jāvelta projekta izstrādei un realizācijai. Izbūvē iespējami 2 risinājumi – ar amatnieku rokām vai rūpnieciski izgatavoti elementi, kas kā lego saliekami uz vietas objektā. Profesionāļi tomēr iesaka rūpniecisko piegājienu, jo digitalizācija nodrošina to, ka projekts un elementu izgatavošana ir savstarpēji saistīti vienā platformā. Iekārtu programmatūra apstrādā projekta datus no uzmodelētajām 3D versijām un ar nevainojamu kvalitāti saražo visus elementus.

Projektēšanas laikā iespējams nodrošināt plānoto kvalitāti, jebkura kopne vai elements tiek aprēķināts noteiktai slodžu noturībai, ņemot vērā apkaimes klimata parametrus – iespējamās vēja un sniega slodzes. Rūpnieciskā ražošana vienmēr spēj garantēt saprotamus termiņus, jo izgatavošanu slēgtās telpās neietekmē laika apstākļi.

PIEREDZES STĀSTI

Klients par savu māju Pierīgā

Privātmājas nesošās konstrukcijas ir būvētas no gāzbetona, un tas ir salīdzinoši ātri paveicams process, arī jumta konstrukciju izveidei vēlējos rast risinājumu, kas atbilstu vairākiem parametriem – kvalitatīvi, ātri un ērti. Salīdzinot iespējamās amatnieku brigādes un rūpnieciski ražoto koka kopņu izmaksas Freimans Timber Constructions, nosliecos par labu mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, kur ir precīzi izzināma cena. Ja tiek algota amatnieku brigāde, nekad iepriekš nav zināms, cik izmaksās kokmateriāli, to piegāde objektā, cik resursu prasīs darbaspēks, galu galā – cik ilgu laiku aizņems process. Veicot provizoriskos aprēķinus, secināju, ka amatnieku brigādes pakalpojumu izmantošana prasītu vismaz 3 nedēļas ilgāku laiku nekā rūpnieciskā kopņu izgatavošana un uzstādīšana.

Vēl viens aspekts par labu rūpnieciski izgatavotajām kopnēm bija tas, ka privātmājai pa vidu netika ieplānotas nesošās sienas, bet tikai rīģipša starpsienas. Līdz ar to pārsegums starp pirmo stāvu un aukstajiem bēniņiem bija jāplāno gabarītos ievērojams – vairāk nekā 10 m garš – un tāds, kuram konstruktīvajai noturībai pietiek ar diviem atbalsta punktiem. Privātmājai ir vienkāršs divslīpju jumts, vienas dienas laikā ar celtni tika veikta montāža, nākamajā dienā tika piestrādātas mezglu vietas, un jumta konstrukcija bija pilnībā gatava seguma ieklāšanai – metāla profilu montāžai.

Klients par savu māju Baltezerā

Savu privātmāju izvēlējos būvēt no koka, kas ir daudz patīkamāks materiāls nekā betons vai ķieģelis. Koks pēc sajūtām ir siltāks materiāls. Ēkai ir viens stāvs, 7 istabas, aptuveni 200 m2 platība, koka karkasa nesošās sienas aizpildītas ar siltinājumu – minerālvati, fasādes apdarē izmantots koka. Ēkas arhitektūra prasīja četrslīpju jumta izbūvi ar aukstajiem bēniņiem. Māja orientēta pret debespusēm, rietumu pusē esam izbūvējuši terasi. Kvalitatīvas koka mājas izmaksā tikpat, cik ēkas no tradicionālajiem būvmateriāliem, bet emocionāli koks noteikti ir dzīvošanai labāk piemērots materiāls.

Mājas būvniecības procesu pieskatīju pats kā pasūtītājs. Kad nonācām līdz jumta konstrukciju izvēlei, bija skaidrs, ka koka karkasa mājai noteikti nepieciešamas rūpnieciski izgatavotas koka kopnes, kurām piemīt gan kvalitāte, gan noturība. Lielākais siju laidums koka kopnēm ir vairāk nekā 6 m. Jumta segumam izvēlējos betona dakstiņus, kā to pieprasīja arhitektūras stils, līdz ar to vajadzēja pārliecību, ka sijas ir ar pietiekami lielu slodžu noturību. To precīzi aprēķināt iespējams tikai rūpnieciski izgatavotiem koka elementiem. Visus aprēķinus jumta konstrukcijai veica Freimans Timber Constructions, piegādājot un uzmontējot jumta karkasu objektā.

Klients par savu māju Talsos

Dzīvojamā māja tiek būvēta no gāzbetona, bet jumta konstrukcijai izvēlējos rūpnieciski ražotas koka kopnes. Pie secinājuma, ka gatavas kopnes ir labāks risinājums, nonācu empīriskā ceļā. Manā zemesgabalā pirmā tapa dārza māja, kurai jumtu izvēlējos būvēt uz vietas objektā ar meistariem. Godīgi sakot, tas nebija patīkams un gandarījumu sniedzošs process, nomocījos, sākot jau ar kvalitatīvu zāģmateriālu meklējumiem, ilgi lūkojos pēc zāģētavas, kas spēj piedāvāt taisnus, precīzas ģeometrijas kokmateriālus. Nākamais sarežģītais posms bija konstrukcijas izbūve, līmeņošana. Tika patērēts salīdzinoši daudz resursu – laiks un nauda. Ņemot vērā savu pieredzi, mājai izvēlējos gatavas koka konstrukcijas jumta kopnes, kuras pasūtīju Freimans Timber Constructions. Kopņu montāža objektā aizņēma 2 stundas. To garums ir vairāk nekā 16 m, tās balstās tikai uz ārējām norobežojošām konstrukcijām – sienām, pa vidu nav nepieciešams izvietot papildu balstus.

Praktiski vērtējot kopņu noturību, varu atzīmēt, ka divi cilvēki ar kopējo svaru 200 kg pārvietojās pa kopnēm, sasienot savienojumu mezglu vietas, turklāt laika apstākļos, kad vēja ātrums sasniedza 13 m/s un bija spēcīgs sniegputenis, un nevienā kopņu vietā tās pat nedaudz neieliecās. Montāža tika veikta ar manipulatoru, līdz ar to nebija vajadzības izmantot celtni, kas ir daudz dārgāks ekspluatācijā. Mums nebija arī bažu par to, ka kopņu montāžas laikā tās nedaudz samirka, jo koks tikpat ātri žūst, kā uzsūc ūdeni. Protams, jābūt uzmanīgākiem rudenī, kad Latviju sasniegušas ilgstošas lietavas. Kopnes ir izdevīgas arī tad, ja tiek domāts par ēkas energoefektivitāti. Es jau sākotnēji nevēlējos mājai ne apdzīvojamu bēniņu stāvu, ne pagrabu, jo tās ir konstrukcijas, kas zog siltumu. Ar koka kopnēm izbūvējot aukstos bēniņus, nosiltinot starpstāvu pārsegumu starp 1. stāvu un bēniņiem, ir iegūta māja ar zemu energopatēriņu.