[:lv] Q: Kā darbojas jumta kopnes? Ēku evolūcijas procesā ir bijuši divi svarīgi attīstības posmi kopš laika, kad cilvēks pirmo reizi izmantoja koksni vai akmeni, lai izveidotu sev pajumti. Šie materiāli bija pirmie, kas tika izmantoti kā vienkāršas sijas. Romieši izgudroja arkas, un kopnes tika attīstītas viduslaiku Eiropā. Sija var balstīt smagumus, pateicoties tās lieces izturībai. Šādā veidā darbojas spāres, brusas, garensijas, pārsedzes un rīģeļi. Parasti sijas augšmala ir pakļauta saspiešanai, bet apakšmala - nostiepei. Šie spriegumi sasniedz maksimumu sijas laiduma vidū, dubultojot laidumu, sijas izturība ir jāpalielina četras reizes. Noslogotām sijām ir tendence ieliekties. Ieliekums ir lielākā mērā atkarīgs no laiduma garuma, nekā no izturības palielinājuma. Koka arka. Lai arku pārveidotu par kopni, ir jānodrošina saite starp diviem pretbalstiem tā, lai arka tos nevarētu atgrūst. Arkas, sijas, saišu kombinācijas ir pašbalstošas - tā mēs iegūstam kopni. Gang-Nail kopnes balstās uz šīm vienkāršajām koka konstrukcijām. Visas kopnes sastāvdaļas ir no koka, savienojumi starp sastāvdaļām tiek veidoti, izmantojot Gang-Nail savienošanas plāksnes. Vienkārša kopne ar arkveida spāri un saiti. Kopnes raksturīgo izskatu veido karkass, kas sastāv no daudziem maziem trīsstūrīšiem. Trīsstūris ir dabiski stabila forma, salīdzinoši ar četrstūrveida karkasu, ja vien tā savienojumi nav nekustīgi, vai arī tas ir sastiprināts no stūra līdz stūrim. Šāds stiprinājums, protams, padarītu četrstūri par diviem saistītiem trīsstūriem kopnē. Komponentes, kas veido kopnes perimetru - joslas - parasti darbojas gan kā sijas, gan kā saites vai statņi. Jo mazāks attālums starp kopņu savienojumiem, jo vajadzīgs mazāks joslas šķērsgriezums. Tipiska „A” veida Gang-Nail kopne. Tomēr jo kopnē ir vairāk savienojumu, jo dārgāk izmaksā tās izgatavošana. Kopnes projektētājs var izvēlēties joslu un režģojumu izvietojumu, viņam ir jāatrod līdzsvars starp strukturālo un ražošanas efektivitāti tā, lai jumta konstrukcija varētu izturēt pieliktās slodzes. Q: Jumta kopņu sistēma Jumta kopņu priekšrocības Gang-Nail kopnes ir ekonomiska būvniecības metode visu veidu jumtiem. Gang-Nail sistēma ļauj atrast risinājumu daudzām problēmās, kas rodas saistībā ar sarežģītas koka konstrukcijas jumtiem. Elastīgs dizains Lai varētu izmantot jumta kopnes, dzīvojamās ēkās tikai perimetra sienām ir jābūt nesošajām. Iekšējās sienas kļūst par parastām starpsienām, nav nepieciešams nodrošināt atbalstu statņiem, sijām utt. Zemgrīdas konstrukcija ir vienkāršota, jo celmus un paliktņus nav nepieciešams izvietot zem nenesošajām iekšsienām. Vietās, kur tiek liktas betona plākšņu grīdas, iekšsiju izvietojums arī ir vienkāršots. Izturība Koka kopnes tiek projektētas atbilstoši būvnormām, īpaša uzmanība tiek veltīta ikvienas jumta kopnes drošībai. Tradicionālo, uz vietas montējamo jumtu celtniecība balstās un vēsturiskām, konservatīvām jumiķu tradīcijām. Lai panāktu pienācīgu drošību, tādu jumtu būvniecībā tiek patērēts daudz vairāk koksnes. Šo tradicionālo jumtu un balstošo sienu izturības rezerve arī ir atkarīga no katra konkrētā jumiķa meistarības. Kopņu jumtus var izprojektēt izturīgākus pret vēja slodzi, tos var piesaistīt atbalstošajam rāmim daudz drošāk, nekā tradicionālo jumtu gadījumā. Projekta vadīšana Kopņu izmantošana samazina būvniecības laiku. Izmantojot koka kopnes, lielāko daļu jumtu var uzstādīt vienas darbadienas laikā. Piegādi un uzstādīšanu var pielāgot karkasa pabeigšanai. Nepieciešamo celtnieku skaits un nelabvēlīgo laikapstākļu ietekme uz celtniecības programmu tiek samazināta. Tā kā kopnes tiek ražotas īpaši katram projektam, tiek izslēgtas sīkās zādzības. Būvatļaujas Gang-Nail kopņu sistēma ir pārbaudīta būvniecības metode, to atzīst visas būvniecību uzraugošās iestādes. Freimans ražo koka kopnes saskaņā ar MiTek Industries AB specifikācijām un projektēšanas kritērijiem. Freimans ir MiTek licencētais ražotājs, kas var uzrādīt nepieciešamos dokumentus ar būvniecības atļaujām. Jumtu plānojumi Izmantojot Gang-Nail jumta kopnes, var uzbūvēt praktiski jebkuras koka konstrukcijas jumtu. Tomēr ir vairāki standarta jumtu veidi, kas ir un paliek populāri dzīvojamo māju būvniecībā. Šie termini attiecināmi uz jumta šķērsgriezumu un galu konstrukciju. Visu šo veidu jumtus var uzbūvēt L-veidā, T-veidā un to kombinācijās ar dažādu laidumu jumta kopnēm. Ja tiek izmantotas jumta kopņu konstrukcijas, tikai ārsienas ir nesošās, tādējādi grīdas konstrukcija sanāk vienkārša un nedārga. Q: Kopņu pamatmehānika Stiepe (vilkšana). Šī spēka gadījumā, kad komponentes tiek vilktas vai pakļautas stiepes spēkam, saka, ka tās ir nospriegotā stāvoklī. Komponenšu spēju pretoties stiepes spēkam nosaka to materiāla izturība un šķērsgriezums. Piemērā (1. attēls) redzams, ka tad, ja komponentes šķērsgriezums tiek dubultots, dubultojas arī šīs komponentes spēja izturēt stiepes spēkus. Saspiešana (stumšana). Ja komponente tiek pakļauta šim spēkam, dažkārt to dēvē par kolonnu. Atšķirībā no nospriegotās komponentes, kolonnas spēja izturēt saspiešanas spēkus nav atkarīga tikai no šķērsgriezuma zonas, bet arī no materiāla izturības, kolonnas garuma un tās šķērsgriezuma formas kopā. Ja 1 tonna ir maksimālais saspiešanas spēks, kuru var izturēt 1200 mm gara, 100 x 38 mm koka kolonna bez gareniskās lieces, tad 100 x 38 mm, bet divreiz garāka kolonna tāda paša spēka iedarbībā noteikti sāks ļodzīties, varbūt pat sabruks (2. un 3. attēls). Taču, ja mēs iepriekšējā piemērā 2400 mm garo kolonnu pa vidu atbalstīsim nekustīgā veidā, tā spēs izturēt 1 tonnas svaru. (4. attēls). Kad šāds nekustīgs balsts tiek izmantots režģveida komponentēs, to dēvē par režģveida saiti, ko izmanto savienojumos ar atgāžņiem. (5a. attēls). Latojums ar atgāžņiem veido nekustīgus balstus, kam ir jānovērš jumta kopnes joslu ļodzīšanās uz sāniem (5b. attēls). Spēki komponentēs Daudzu parastu koka kopņu gadījumā ir iespējams noteikt, kādi spēki darbojas katrā konkrētajā komponentē, neveicot nekādus aprēķinus. 9. attēlā redzamajā piemērā ir parasta „A” veida gala jumta kopne ar vienmērīgi sadalītu slodzi pa augšējām un apakšējām joslām. Slodze no jumta tiek nodota pa Ieliece Kad komponente tiek pakļauta stiepei, saspiešanai vai liecei (lieces momentam), spēka ietekmē komponente deformējas neatkarīgi no tā, cik izturīgs ir materiāls vai cik liels ir šķērsgriezums. Deformācijas lielums gan ir atkarīgs no materiāla izturības un šķērsgriezuma formas un izmēra. 10a. attēlā redzams, ka 350 x 75 mm Oregon sija ielieksies par 32 mm tiklīdz vidū tiks uzlikts tonnu smags svars. Ja šāda slodze paliks, pēc 20 - 24 mēnešiem ieliece var palielināties pat trīs reizes. Šī ielieces palielināšanās laika gaitā bez svara palielināšanas tiek dēvēta par „ielieci šļūdes rezultātā”. Šāda veida ieliece ir raksturīga koka jumta konstrukcijām, taču to var neņemt vērā citiem materiāliem, kā, piemēram, tēraudam. Ja tāda pati slodze tiek radīta 310 x 165 mm universālā tērauda sijai (10b. attēls), īslaicīgā ieliece ir apmēram 1 mm. Ilglaicīgā ieliece arī būs 1 mm. No šiem piemēriem top skaidrs, ka koka kopnes ir ļoti efektīvi konstruktīvie elementi. Izliece Lai kompensētu ielieci, kas rodas noslodzes gadījumā, jumta kopnes tiek izgatavotas ar uz augšu vērstu izliekumu, kas tiek dēvēts par „izlieci”. Pēc uzstādīšanas kopnes nedaudz ielieksies. Tās ielieksies vēl vairāk, kad uz koka kopnēm sāks iedarboties jumta un griestu slodzes, laika gaitā ieliece palielināsies „šļūdes” dēļ. Tā kā joslas tiek pakļautas sadalītai slodzei, tās arī ielieksies starp kopnes mezgliem papildus tam, ka jumta kopne kā viens vesels arī liecas uz leju. Šo joslas ieliekšanos dēvē par „paneļa ieliekumu”, to Jumta kopņu analīze un komponenšu projektēšana Kad normatīvās slodzes ir zināmas un jumta kopnes forma ir izvēlēta, var sākt kopnes analīzi, lai noteiktu, kādas slodzes radīsies katrā atsevišķā komponentē. Šo procesu veic datorizēti, izmantojot labi zināmās būvmehānikas metodes. Datorizētajā analīzē tiek izvēlētas piemērota izmēra un nospriegojuma pakāpes komponentes, tiek veikti noslodzes dēļ radušos sagaidāmo ieliekumu aprēķini. Koka kopnes komponentes tiek pakļautas lieces, bīdes un saspiešanas vai stiepes kombinācijai. Šī kombinācija var mainīties koka konstrukcijas kalpošanas laikā, jo var rasties dažādi noslodzes apstākļi, tādēļ jāparedz visas iespējamās situācijas. Koka komponentēm jāatbilst būvnormatīvu prasībām. Q: Kā darbojas gang-nail savienojumi? Ideja ir vienkārša, taču, lai Gang-Nail savienojums būtu efektīvs, ir jāatrod pareizais līdzsvars starp naglu formu un koncentrāciju, savienojuma plākšņu biezumu un lokanību. Pašreizējās izpētes un attīstības saistības nodrošina, ka MiTek licencētajiem koka kopņu ražotājiem, tai skaitā SIA Freimans ir pieejamas visefektīvākās jumtu kopņu sistēmas. Gang-Nail savienojumu efektivitātes kritēriji Nav ekonomiski izdevīgi izvēlēties vienu vienīgu savienojumu, kas ir efektīvs visos slodžu gadījumos, izmantojot visu plašo Austrālijas komerckoksnes klāstu. MiTek Australia Ltd. ir izstrādājusi vairākas savienojuma plāksnes ar dažādiem biezumiem, naglu izvietojumiem un naglu profiliem: Tehniskie dati Q: Jumta kopņu mezglu fasonlapu korozija ēkās Korozijas problēma Metāla kopņu mezglu nagluplākšņu stāvokļa pasliktināšanās ir galvenā problēma ēkās ar augstu mitruma līmeni un korodējošu vidi. Daudzās no šīm ēkām pēc 5 - 10 gadiem var novērot nopietnus korozijas radītus bojājumus. Parastas cinkota tērauda plāksnes ātri rūsēs, ja tās pakļautas mitruma, kondensāta un ventilācijas gaisa ar biogāzēm iedarbībai. Korozija var novest pie ēkas stāvokļa pasliktināšanās, kā arī iespējamas koka būvkonstrukciju nestspējas zaudēšanas. Korozijai visvairāk pakļautās ēkas ir neapkurināmas, dabiski ventilētas gaļas un piena lopu kūtis ar redeļu grīdām un dziļām mēslu glabātuvēm. Tāpat korozijai ir pakļautas arī apkurināmas, dabiski ventilētas cūku kūtis. Šajās ēkās bieži vien viss kopņu kopums ir pakļauts mitruma iedarbībai. Vairākumā gadījumu lauksaimniecības ēkās izmantotās jumta kopnes ir paredzētas tam, lai kalpotu mitros apstākļos. Zemāk redzamajā attēlā pa kreisi ir redzami bojājumi, kas var rasties, ja jumta kopnes tiek novietotas vides iedarbībai pakļautā ēkas daļā - mezgla nagluplāksne ir sākusi rūsēt. Turpretī attēlā pa labi ir redzama koka kopne, kas ir uzstādīta senāk, bet ir izmantota tikai noliktavas ēkā. Šis salaidums joprojām ir labā stāvoklī, jo tas nav pakļauts korozīvas vides iedarbībai. Biežāk tiek bojātas koka kopņu plāksnes, kas atrodas netālu no ventilācijas atverēm, parasti kopnes balsta, un augšējos mezglos - vietās, kur notiek visintensīvākā gaisa apmaiņa un temperatūras svārstības, radot augstu mitruma līmeni un kondensācijas problēmas. Diemžēl tie ir arī ļoti svarīgi mezgli, lai nodrošinātu koka kopnes jumta konstrukcijas veselumu. Ja esat nolēmuši uz jumta uzstādīt saules bateriju moduļus, obligāti pārbaudiet šos savienojumus ēkas apskates laikā. Pat, ja ēka ir droši stāvējusi vairākus gadus, tas nenozīmē, ka rūsējošas mezglu negluplāksnes spēj izturēt papildu slodzes. Korozijas iemesli Ir daudz iespējamo korozijas rašanās iemeslu lopiem paredzētajās ēkās. Līdz ar lopu izelpu gaisā nonāk liels daudzums mitruma, radot ēkā augstu relatīvo mitrumu, ja vien tas netiek pienācīgi ventilēts. Augsts mitruma līmenis paaugstina kondensāta rašanās iespēju, kā rezultātā visa kopņu koka konstrukcija tiek pakļauta mitruma iedarbībai. Dzīvnieku uzturēšanās vietās bieži sastopamā amonjaka gāze, kas saskaroties ar šo mitrumu, veido amonija hidroksīdu - ķīmisku vielu, kas ir agresīva pret lielāko daļu metāla virsmu. Brīvā mitruma dēļ slikti aizsargātās tērauda virsmas sāks rūsēt. Mitra koksne paātrina metāla stiprinājumu koroziju, jo koksne pati par sevi ir nedaudz skāba. Turklāt ilgstošs mitrums var paaugstināt koksnes mitruma līmeni virs 30% un paātrināt koksnes trupēšanu. Dzīvnieku uzturēšanās vietās bieži sastopamie putekļi rada virsmu, uz kuras skābes un gāzes var reaģēt, ievērojami paātrinot korozijas norisi. Kūtīs bieži sastopamās baktēriju kolonijas veido bioplēves uz ēku un aprīkojuma virsmām, tādējādi ļaujot baktērijām augt un radīt citas koroziju veicinošas skābes. KOROZIJAS NOVĒRŠANA Pareiza ēkas ventilēšana Laba ventilācijas sistēma nodrošinās pietiekamu svaiga gaisa plūsmu ēkā, samazinot mitruma, gāzu un putekļu līmeni līdz pieļaujamam. Labi projektēta sistēma minimizēs korozijas problēmas. Lai panāktu pienācīgu ventilēšanu, ir nepieciešams labs ēkas projekts un ventilēšanas organizēšana. Ventilācijas speciālists, iekārtu piegādātājs vai būvuzņēmējs var palīdzēt nodrošināt, lai ar ventilāciju saistītās problēmas neveicinātu korozijas rašanos. Bieži īpašnieki noslogo kūti, lai paaugstinātu temperatūru ēkā un ietaupītu uz papildu siltumu. Diemžēl tādējādi tiek samazināts ventilācijas līmenis, un paaugstinās mitruma līmenis. Ar ventilatoriem vēdināmās kūtīs nepārtraukti jādarbojas vismaz vienam sūces ventilatoram, lai aizvadītu izelpoto mitrumu. Līdzīgi arī dabiski ventilējamās kūtīs, lai nodrošinātu mitruma kontroli, ir jābūt pastāvīgai gaisa apmaiņai. Turklāt kūtīs ar jumta korē ierīkotu ventilāciju tiek radīta kondensācijas virsma ikvienā kopņu augšējā savienojumā visā kūtī. Skursteņu izvietošana starp jumta kopnēm aizvada gaisu prom no kopņu plāksnēm un samazina korozijas risku. Uzklājiet koka kopņu metāla platēm aizsargpārklājumu Vai nu pirms, vai pēc koka kopņu uzstādīšanas pārklājiet plāksnes ar aizsargpārklājumu. Ir svarīgi sagatavot virsmu. Noraupjojiet un notīriet gruntējumu, pārklājiet ar aizsargpārklājumu visas metāla plāksnes, arī to malas. Viens no ieteicamajiem epoksīda pārklājumiem bez svina un hroma ir Epoxy-Polyamide Primer un Topcoat (SSPC Krāsa Nr. 22 vai CGSB Krāsa Nr. 1- GP-146). SSPC apzīmē Tērauda konstrukciju krāsošanas padomi (ASV), un CGSB apzīmē Kanādas valdības Specifikāciju padomi. Šī epoksīda krāsa ir divkomponentu produkts, kura sajaukšanai un uzklāšanai ir vajadzīgas īpašas iemaņas. Pirms pārklāšanas ar aizsargpārklājumu apstrādājiet plāksnes ar attīrošo šķīdinātāju vai ar smilšpapīru, vai arī rīkojieties saskaņā ar SSPC SP 16 procedūras norādījumiem. Šo uzdevumu var paveikt profesionāls krāsotājs, būvuzņēmējs vai īpašnieks. Tas ir darbietilpīgs process, kura rezultāta efektivitāte ir atkarīga no tā, cik kvalificēts būs personāls, kas to veiks. Jumta kopņu ražotājs vai krāsu piegādātājs var palīdzēt atrast šo aizsargpārklājumu vai līdzvērtīgu produktu. Dažkārt ir nepieciešama katra pārklātā savienojuma papildu apšūšana ar saplāksni. Visbeidzot, persona, kas ir atbildīga par jūsu jumta projektu, precizēs, kas tieši ir jādara. Izmantojiet iepriekš pārklātas vai nerūsējošā tērauda kopņu plāksnes Ir pieejamas jau iepriekš pārklātas koka kopņu plāksnes, kā arī plāksnes no nerūsējošā tērauda, taču tās ir dārgas. Pārklātās jumta kopņu plāksnes maksā gandrīz piecreiz dārgāk, nekā standarta G90 cinkotās plāksnes. To slidenās virsmas dēļ tām ir jābūt lielākām, nekā standarta plāksnēm. Tādēļ, ka tās jau iepriekš, pirms jumta kopņu montāžas ir tikušas pārklātas ar aizsargpārklājumu, var gadīties, ka pārklājums tiek bojāts, un rodas korozijas risks. Nerūsējošā tērauda plāksnes arī ir diezgan dārgas, to cena var ievērojami sadārdzināt koka kopnes kopējās izmaksas. Ne visiem piegādātājiem šādas plāksnes ir noliktavā, tādēļ var palielināties piegādes laiks. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai kopņu projektētājs un ražotājs izprastu jūsu situāciju. Kad tas ir zināms iepriekš, jūsu projektam tiks izvēlēti atbilstoši materiāli. Uzstādiet griestus ar izolāciju un tvaikizolāciju Ja koka kopņu konstrukcija ir pilnīgi nodalīta no dzīvnieku vides, to neietekmēs augstais mitruma līmenis un līdzīgas problēmas. Lai nepieļautu mitruma nokļūšanu bēniņu zonā, ir nepieciešama 4 vai 6 mm polietilēna tvaikizolācija, kuras šuves ir nolīmētas ar līmlenti. Tērauda vai saplākšņa jumti paši par sevi nenodrošina pietiekamu tvaikizolāciju. Lokšņu šuves, stiprinājumi un materiāla porainums ļaus mitrumam tikt garām. Ir nepieciešama minimāla griestu izolācija, lai nepieļautu kondensāta veidošanos uz pašu griestu virsmas. Ieteikumi remontdarbiem Kopsavilkums Lai gan koka kopņu bojājumu problēmas apmēri nav apzināti, skartajās ēkās tā rada ļoti nopietnu situāciju. Īpašniekiem regulāri jāveic savu ēku apsekošana, lai atklātu kopņu plātņu mitruma un korozijas pazīmes. Ja nepieciešams, veiciet remontdarbus. Jums var palīdzēt būvuzņēmējs, kopņu ražotājs vai inženieris-konsultants. Tagad veikto modernizācijas vai remontdarbu izmaksas būs mazākas nekā tad, ja priekšlaicīgi būs jāmaina visa jumta konstrukcija. Šo faktu apkopojumu sastādīja prof. inž. Dans Makdonalds (Dan McDonald)., Civilās sistēmas, OMAFRA, Londona, un rediģēja prof. inž. Daniels Vords (Daniel Ward), Mājputnu un citu mājlopu izmitināšana un aprīkojums, OMAFRA, Stratforda.
Romiešu arkveida tilts. Romieši atklāja, ka, savienojot akmeņus savā starpā arkas formā, viņi varēja izveidot garākus laidumus, nekā izmantojot akmeņus kā vienkāršas pārsedzes vai sijas. Arkā akmeņi ir saspiesti. Arka turēsies tik ilgi, kamēr vien balsti vai pretbalsti abos arkas galos nodrošinās pretestību un neizpletīsies katrs uz savu pusi. Koka sijas arī var tikt atspiestas viena pret otru tā, lai veidotos arkas. Koksnes komponentes būs savstarpēji saspiestas un darbosies arī kā parastas sijas.
Visas jumta kopnes tiek projektētas sliktākajām iespējamām nemainīgajām, darba un vēja slodzēm. Atsevišķas koka kopņu komponentes tiek projektētas tā, lai izturētu atbilstošus spēkus, t.i., nostiepi vai saspiešanu, vai lieci kopā ar stiepes vai saspiešanas spēku.
Kolonnas izturība ir atkarīga arī no tās šķērsgriezuma formas. Jo kantaināka, simetriskāka ir forma, jo izturīgāka (pieņemot, ka šķērsgriezums ir tāds pats). Piemēram, 100 x 25 komponente ar šķērsgriezuma laukumu 2500 mm nebūs tikpat izturīga attiecībā uz saspiešanu kā 50 x 50 komponente, pieņemot, ka garums un materiāla izturība ir tāda pati (6. attēls). Lieces spēks, precīzāk lieces moments, ir rezultāts spēkam, kas pielikts konsolei, piemēram: tramplīna dēlim vai parastai sijai. (7. attēls)
Slodze, kādu var izturēt sija, ir atkarīga gan no materiāla izturības, gan no sijas šķērsgriezuma formas. Atšķirībā no kolonnas sijas gadījumā jo dziļāks ieliekums (tāda paša šķērsgriezuma zonai), jo izturīgāks materiāls būs pret liekšanu. Tāpat kā kolonnu gadījumā, arī lieces momentam pakļautām sijām ir nepieciešamas sānu saites. Jo dziļāk liecas sija, jo vairāk saišu nepieciešams. (8. attēls)
latojumu, un griestu slodze - pa griestu latojumu. Tas nozīmē, ka joslas tiek pakļautas gan lieces spēkam, gan saspiešanas un stiepes spēkiem. Šādā slodžu sadalījuma gadījumā augšējā josla iztur saspiešanas un arī lieces spēkus. Īsākais režģojums tiek pakļauts saspiešanai, bet garākais - stiepei. Gan „A”, gan „B” veida gala jumta kopņu ģeometrija ir izveidota tā, ka normālos
apstākļos garākie režģojumi tiek pakļauti stiepei, bet īsākie - saspiešanai. Tas tiek darīts, lai samazinātu koka detaļu izmērus saspiešanai pakļautajos režģos.
Koka kopne (10c. attēlu) arī ielieksies tāda paša svara ietekmē, taču trīsstūrveida režģojuma dēļ (kas to padara stiprāku) tā ir daudz stīvāka, nekā lielā tērauda sija, kas sver aptuveni trīsreiz vairāk un arī izmaksātu piecreiz vairāk nekā koka kopne.
nevar kompensēt ražošanas laikā, kā to var izdarīt ar kopnes izlieci. Visi jumta kopņu standarta varianti tiek projektēti tā, lai paneļa ieliekums būtu pieņemamāks.
Gang-Nail savienojums ir tērauda plāksne ar vairākām radzēm vai naglām vienā pusē. Šīs radzes vai naglas tiek izveidotas, izsitot tērauda plāksnē caurumus, bet atstājot štancētās nagliņas piestiprinātas plāksnei. Naglas tiek veidotas tā, lai atrastos taisnā leņķī pret plāksni. Šī procesa gaitā naglām tiek piešķirta tāda forma, lai veidotos nekustīgs izcilnis. Kad savienojuma naglas tiek iespiestas savienoto koka detaļu galos, plāksne „sakausē” tās kopā, veidojot Gang-Nail salaidumu. Savienojumus vienmēr lieto identisku plākšņu pāros, kas iespiestas no abām salaiduma pusēm.
Gang-Nail savienojumu īpašības atbilst visiem būvnormatīviem. Papildus jaunu plākšņu projektu pārbaudēm, Freimans veic arī jau esošo savienojumu regulāras pārbaudes un veic pastāvīgai slodzei pakļauto savienojumu
Koka kopņu nagluplāksnes ir plānas metāla plāksnes, kas tiek izmantotas saliekamo koka kopņu savienošanai. Tās tiek izgatavotas, perforējot plānu cinkotu tērauda loksni (parasti 16., 18. vai 20. kalibra) tā, ka naglas tiek izvirzītas no vienas puses, kā tas parādīts attēlā pa kreisi. Pirms perforēšanas jumta kopņu nagluplāksnes var tikt cinkotas, tādējādi atstājot daudz neaizsargātu metāla malu. Kopņu izgatavošanas laikā kopņu nagluplāksnes tiek iepresētas koksnē vai nu ar hidrauliskās spiedes, vai veltņa palīdzību tā, lai plāksnes naglas iegultos vietā.
Lai samazinātu kūts gaisa ietekmi, vēdiniet bēniņu telpu, ļaujot mitrumam izplūst un svaigajam gaisam ieplūst gar dzegu un kesona zonu. Ir iespējams arī uzstādīt nosūces skursteņus bēniņu zonā starp jumta kopnēm (kā tas parādīts zemāk esošajā attēlā), tādējādi ļaujot izplūst gaisam. Lai iegūtu sīkāku informāciju, sk. OMAFRA publikāciju Nr. 833, Mājlopu un mājputnu telpu ventilācija, 8. nodaļa, Bēniņu ventilācija, un konsultējieties ar ventilācijas projektētājiem, lai noteiktu skursteņu nepieciešamo daudzumu un izmēru.